Alpers Akčajs un trio “Hamdam”

26.09.2019. – 19:00 – Rīgas Latviešu biedrības nams/Lielā zāle

Festivāla mūzikas programmu atklās Turcijas dejas virtuoza Alpera Akčaja uzstāšanās irāņu mūziķu trio “Hamdam” pavadībā. Austrumu māksla un mūzika ir daudzšķautņaina un daudzpusīga, un šī uzstāšanās vienos laika ziņā ļoti tālus laikmetus un mākslas estētiskos virzienus ‒ Austrumu horeogrāfiju, kurā apvienojas tradīcijas un laikmetīgums, un persiešu mūziku, kuras saknes ietiecas dziļi senatnē. Alpers Akčajs, daudzpusīgs, talantīgs mākslinieks, demonstrēs skatītājiem savu improvizācijas meistarību un senos, mistiskos sūfiju rituālos balstītus horeogrāfijas autordarbus, kuros sintezēta griešanās un deja. Koncertā viņš uzstāsies kopā ar trio “Hamdam” mūziķiem, kuru repertuāru galvenokārt veido muzikālas kompozīcijas ar izcilā sūfiju dzejnieka un domātāja Dželāladdīna Rūmī vārdiem. Darinot mežģīnes no melodijām un kustībām, deja rokrokā ar mūziku stāstīs par to, kā mākslas maģijas ietekmē apkārtējā pasaule iezaigojas prieka un iedvesmas krāsās. Klausītājus apburs liriskais un reibinošais vijums no Dželāladdīna Rūmī poēzijas, viena no pasaulē labākā neja spēles meistara Darjuša Rasuli neja melodijām, irāņu dafa un kurdu lautas skaņām, jo mūzika ir īpaša pasaule ārpus jebkādām robežām, tā skar mūsu dzīves trauslākās stīgas. Kādā no saviem Latvijas apmeklējumiem Alpers Akčajs piedalījās pazīstamā fotogrāfijas meistara Alex Ribowski fotosesijā, kura darbi redzami mūsu vietnes galerijā.

Alpers Akčajs – mākslinieks un rituālo deju izpildītājs

Tālu aiz Turcijas robežām pazīstamais Alpers Akčajs dzimis 1977. gadā Stambulā – pilsētā, kas atrodas uz divu kontinentu, Eiropas un Āzijas, robežas, vietā, kur krustojas kultūras, tradīcijas un mākslas. Rīgas auditorijai Alpera Akčaja vārds nav svešs, jo viņš kopā ar Lietuvas multiinstrumentālistu Sauļu Petreiki, irāņu neja spēles meistaru Darjušu M. Rasuli un dažādu žanru mūzikas izpildītājiem no Latvijas ir uzstājies festivālā “RUMI FEST” un koncertos “Mūžības pieskāriens” un “Mīlestības deja” Rīgā. Alpers Akčajs ieguvis augstāko izglītību Stambulas Bilgi universitātē Dizaina vizuālās komunikācijas fakultātē, kur saņēmis maģistra grādu. Lai papildinātu izglītību un paplašinātu savas zināšanas, mākslinieks turpina pilnveidot un slīpēt horeogrāfijas mākslu, apmeklējot mūsdienu dejas seminārus un skolas. Viņš ir mācījies improvizāciju, tautas dejas, kā arī laikmetīgo japāņu deju butō, apguvis anatomiju un relaksējošu masāžu. Kopš 2003. gada viņš piedalās dažādos mūzikas projektos, aktīvi sadarbojas ar dejas māksliniekiem no Turcijas un citām valstīm, ir Stambulas Laikmetīgā teātra mākslinieks, kā arī Eksperimentālās mākslas asociācijas un UNESCO Starptautiskās dejas komitejas loceklis. Nesen Alpers Akčajs sācis strādāt kopā ar turku roka izpildītāju Haiko Džepkinu. Viņš arī veido seminārus par mākslinieciskām un dziedniecības kustībām, Anatolijas un Vidusāzijas sakrālām dejām, meditatīvām deju praktikām un pasaules tautu apļa dejām. Alpers Akčajs sadarbojas ar daudziem māksliniekiem, kas strādā atšķirīgos dejas stilos, bet dod priekšroku paša interpretācijām. Bez klasiskajiem turku mūzikas instrumentiem savās instalācijās viņš izmanto elektronisko mūziku un mūsdienīgas skaņu ierakstu tehnoloģijas. Pēdējos gados Alpers Akčajs veido savu gaismas projektu “Tasavvur”, kurā apvieno tradīcijas un laikmetīgumu. Ietekmējoties no sūfiju mistiskajiem rituāliem, īpaši no sūfiju griešanās ceremonijas, viņš ir radījis savu oriģinālo horeogrāfiju, neatkārtojamu rakstu, kurā savijas griešanās un deja. Jo jau izsenis visas emocionālo stāvokļu noskaņas tika nodotas tālāk ar mūzikas un dejas starpniecību.

Trio “Hamdam”

Šī radošā projekta repertuārā galvenokārt ir sūfiju mūzikas skaņdarbi ar tekstiem kurdu valodā un farsi, jo trio mūziķi cēlušies no Kurdistānas un Irānas. Viņu atskaņotie skaņdarbi vēsta par to, ka, pateicoties iekšējām pārmaiņām cilvēkā, var panākt arī harmoniju apkārtējā pasaulē. Mūzikas kompozīcijas ir savdabīgs ietvars izcilā sūfiju dzejnieka un domātāja Dželāladdīna Rūmī dzejai farsī. Savukārt tekstus kurdu valodā sacerējis trio dalībnieks Sadollahs Nasiri. Vairums kompozīciju stāsta par mīlestību un cilvēka esību. Dažu skaņdarbu pavadībā notiek sūfiju griešanās jeb mistiskā, sakrālā deja, kas vienlaikus ir arī lūgšana.
Lielākā daļa Sadollaha Nasiri un Darjuša Rasuli mūzikas kompozīciju veidotas pēc irāņu sūfiju melodiju motīviem.

Darjušs Rasuli – nejs

Darjušs Rasuli dzimis Irānas ziemeļaustrumos. 1991. gadā viņš sācis apgūt neja (klasiskās irāņu flautas) spēli Mehdi Ebragimi vadībā. Viņš ir absolvējis Teherānas Mākslas universitātes Mūzikas fakultāti, apgūstot irāņu vokālo repertuāru Radif Davami un instrumentālo repertuāru Radif Mirza Abdollah. Pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas turpinājis pilnveidot savu sniegumu pie tādiem meistariem kā Mohamads Ali Kijaninedžads, Abdolnaghi Afšarnija un Hasans Kasajs. Darjušs Rasuli ir irāņu ansambļa “Chakad” dalībnieks. Pirms aizbraukšanas no Irānas viņš pasniedzis neja spēli vairākās Teherānas un Gorganas mūzikas skolās.

Kopš 2004. gada Darjušs Rasuli dzīvo Varšavā, uzstājas koncertos ar neja solo un kopā ar tādiem pazīstamiem māksliniekiem kā Alireza Džavaheri, Bahmans Radžabi, Bahrams Sarangs, Hušangs Farahani un poļu izpildītājmāksliniece Marija Pomjanovska. Ar mērķi popularizēt irāņu mūziku Eiropā Darjušs Rasuli Polijā izveidojis trio “Hamdam”, kā arī irāņu‒poļu mūziķu ansambli. Viņš piedalās arī daudzos citos mūzikas projektos. Darjušs Rasuli ir ierakstījis vairākus solo diskus, ir spēlējis kopā ar “Transoriental orchestra Kayah”, izpildījis mūziku filmās “Jan Pawel II: Szukalem Was…” (“Svētceļnieks baltās drānās”) un “Wino truskawkowe” (“Zemeņu vīns”), kas veidotas sadarbībā ar izcilo poļu komponistu Mihailu Lorencu, kā arī filmā “Trick” sadarbībā ar komponistu Pāvelu Mekitinu.

Kā ansambļu “Čakad” un “Zespół Polski” dalībnieks Darjušs Rasuli uzstājies ar neja solo kompozīcijām vairākos starptautiskos mūzikas festivālos, tostarp bijis biežs viesis festivālā “RUMI FEST” Latvijā, uzstājies ar vieskoncertiem Irānā, Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Austrijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā un Japānā. Izpildījis NeyNava kopā ar dažādiem Polijas filharmonijas orķestriem, piemēram, “Kalisz”, “Radom”, “Słupsk”, “Łódz”, “Beethoven Krakow” un “Katowice Orchestr”, kā arī ar Viļņas un Liepājas filharmoniju orķestriem.

Darjušs Rasuli regulāri uzstājas ar irāņu klasiskās mūzikas un sūfiju mūzikas koncertiem, vada seminārus par irāņu dziesmu repertuāra tēmu, īpaši par sūfiju dziedājumiem, apmāca neja spēlē un pasniedz irāņu klasiskās mūzikas sistēmu Radif Davami daudzviet pasaulē.

Sadollahs Nasiri – kurdu lauta

Sadollahs Nasiri dzimis 1976. gadā mazā Hanisas ciematā Sanandadžas apkārtnē, Irānas Kurdistānā. Sācis mācīties mūziku piecu gadu vecumā, spēlējis dafu sūfiju hanakā un apguvis kurdu makāmu (skaņkārtiski melodisko modeli) tēva vadībā. Tēvam bijusi neparasti skaista balss. Apguvis vispārīgo mūzikas teoriju, viņš 12 gadu vecumā sācis mācīties kurdu lautas (dīvāna) spēli. Bet 15 gadu vecumā sacerējis muzikālu kompozīciju par tēmu “Saules meita” un saņēmis balvu par labāko muzikālo pavadījumu. 17 gadu vecumā viņš saņēmis vēl vienu balvu par mūziku kinofilmai “Mahpareh”.

Līdz 2001. gadam Sadollahs Nasiri jau bija sacerējis vairāk nekā 40 dziesmas, daudzas no tām saņēmušas balvas dažādās nominācijās, viņš saņēmis arī balvas par vokālo izpildījumu, kā arī par izpildījumu uz kurdu lautas un dafa kurdu mūzikas festivālos.

Turklāt viņš komponējis mūziku kinofilmai “Pendar” (režisore Leila Mirhadi), sarakstījis dziesmas kinofilmai “Tcherike-ye Hooram” (režisors Farhads Mehranfars) un mūziku televīzijas uzvedumam. Sadollahs Nasiri bieži koncertē Irānā un ārvalstīs, piedalās starptautiskos festivālos. Mākslinieks ir piedalījies kurdu melodiju krājuma “Zhun” veidošanā un izdevis trīs kurdu lautas albumus. Neskatoties uz to, ka Sadollahs Nasiri dod priekšroku patstāvīgai mūzikas apguvei, viņu ir ļoti ietekmējuši izcilie dzejas sacerējumi Hawrami dialektā, kurā runā Kurdistānas dienvidrietumos. Viņš ir pirmais, kas uz kurdu lautas izpildījis klasiskos irāņu mūzikas skaņdarbus 7 toņkārtu sistēmā.

Arads Emamgholi ‒ dafs

Arads Emamgholi dzimis 1983. gadā Sanandadžā, Irānas Kurdistānā. Sācis spēlēt dafu piecu gadu vecumā, bet jau 1992. gadā uzsācis mūziķa karjeru. Viņš ir piedalījies daudzos mūzikas festivālos, četras reizes saņēmis balvas Kurdistānā un citās Irānas provincēs. Arads Emamgholi ir sadarbojies ar daudziem pazīstamiem irāņu komponistiem un dziedātājiem un ierakstījis savu solo disku. Sniedzis daudzus vieskoncertus Dānijā, Zviedrijā, Turcijā, Polijā, Irānā, Lībijā un citās valstīs. Arads Emamgholi māca dafa spēli, rīko meistardarbnīcas, kā arī piedalās dažādos mūzikas projektos, īpaši kopā ar neja spēles meistaru Darjušu Rasuli.

Alex Ribowski (1954-2017)

Alex Ribowski dzimis Jūrmalā. 1979. g. kopā ar ģimeni viņš pārceļas uz dzīvi Vācijā, kur iegūst doktora grādu bioloģijā. Vairākus gadus nodarbojas ar keramiku, sarīko izstādes Vācijā un Itālijā. Strādā vadošajās reklāmas aģentūrās. Taču par īstu sirdslietu viņam kļūst tieši ceļošana. Iepazīstot senās mācības Tibetas, Indijas un Turcijas svētvietu apmeklējumu laikā, fotografēšana kļūst par viņa garīgo ceļu. Atsakoties no prāta kontroles, sajūtot mirkli kā dziļu, metafizisku pārdzīvojumu, viņš pārvērš fotografēšanu meditācijā. Varbūt tieši tāpēc Alex Ribowski fotogrāfijas izraisa mītiskas sajūtas ārpus laika robežām un tām piemīt acumirklīgas apskaidrības caurstrāvots skaistums.