Etno grupa “Čveneburebi” un gruzīnu balets “Lelo” – Rīga

Etno grupa “Čveneburebi” un gruzīnu balets “Lelo”

28.09.2019. – Rīga

Divas festivāla dienas, Rīgā un Liepājā, paies gruzīnu melodiju skaņās ‒ skatītājiem būs iespēja baudīt dzirkstošo Gruzijas kolorītu, iepazīties ar tautas mūzikas, dziesmu un deju temperamentu un tradīcijām. Šie koncerti ir divu folkloras ansambļu ‒ etno grupas “Čveneburebi” un gruzīnu baleta ‘Lelo” ‒ kopīgs projekts, kurā pamīšus iekļauti dejas un vokāli instrumentāli priekšnesumi.

Etno grupas “Čveneburebi” (no gruz. “mūsu cilvēki”) dalībnieki ir cēlušies no dažādiem Gruzijas apgabaliem, tas viņiem ļauj saglabāt tradīciju un vokālās izpildīšanas veida autentiskumu. Grupas mākslinieki ne tikai dzied, bet arī dejo un spēlē gruzīnu tautas mūzikas instrumentus. “Čveneburebi” ar panākumiem uzstājas ar vieskoncertiem ārzemēs. Savas pastāvēšanas laikā grupa ir pabijusi daudzās Eiropas un Āzijas valstīs, tostarp vairākkārt arī Latvijā. Grupas repertuārā ir gruzīnu tautas mūzikas programma un grupas radītu etnomūzikas kompozīciju programma (šajā daļā skanēs bungas, sintezators un basģitāra).

Otrs šī mūzikas projekta dalībnieks ir Rīgas skatītājiem labi pazīstamais gruzīnu šovbalets “Lelo” un tā solists Givi Kbilašvili. Pavasarī Rīgā notika baleta viesizrāde, ko rīdzinieki uzņēma ļoti sirsnīgi. Sajūsminātie skatītāji pēc izrādes ar aplausiem ilgi nelaida prom no skatuves baleta māksliniekus.

Festivālā turpināsim iepazīt šovbaleta ‘Lelo” sniegumu nedaudz citā dalībnieku sastāvā un sadarbībā ar gruzīnu etno grupu “Čveneburebi”.

Arī jaunajā programmā iekļautas dažādu žanru tautas dejas, kas pārstāv atšķirīgus valsts reģionus un sociālos slāņus, kā arī laikmetīgās dejas, kurās izpaužas tautas gars un harizma. Ikvienas dejas vietējo kolorītu izceļ krāšņie tērpi, kas darināti atbilstoši attiecīgā novada iedzīvotāju ģērbšanās tradīcijām.

Gruzīnu tautas mūzika un dejas pārsteidz ar savu spilgtumu, savdabību, dinamiskumu, degsmi un plastiku. Tajā cieši savijusies Gruzijas tautas vēsture un māksla. Pateicoties dabas un sadzīves daudzveidībai, dažādos valsts nostūros gadu gaitā veidojušās ļoti atšķirīgas un savdabīgas tautas dejas, dziesmas un mūzika, kuru izpildīšanas veids tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē. Mākslinieki no Gruzijas pārsteidz publiku visā pasaulē ar savu spilgto horeogrāfiju, reibinošajām piruetēm un lēcieniem, enerģiskajām un liriskajām melodijām un izcilām balsīm, kas gan uz skatuves, gan skatītāju zālē rada īpašu gaisotni.

Etno grupa “Čveneburebi”

“Čveneburebi” regulāri organizē folkloras ekspedīcijas uz dažādiem Gruzijas novadiem. Etno grupa vāc senu tautasdziesmu variantus, ko pēc tam atskaņo plašai publikai savos koncertos. Grupas dalībnieki strādā arī pie gruzīnu tautasdziesmu arhīva veidošanas. “Čveneburebi” ar panākumiem uzstājas ar vieskoncertiem ārzemēs. Savas pastāvēšanas laikā grupa ir pabijusi daudzās Eiropas un Āzijas valstīs. Grupas repertuārā ir gruzīnu tautas mūzikas programma un grupas radītu etnomūzikas kompozīciju programma (šajā daļā skanēs bungas, sintezators un basģitāra).

Etno grupas dalībnieki

Georgs Gobejišvili (George Gobejishvili) – pirmā un otrā balss, spēlē visus gruzīnu tautas mūzikas instrumentus, dejo tautas dejas. Dzimis 1979. gada 17. septembrī Čiora ciemā netālu no Oni, kas atrodas Rača apgabala kalnu rajonā. Pēc skolas iestājies Gruzijas Valsts kultūras un mākslas universitātē, ko absolvējis 2000. gadā kā kormeistars.

Georgs Gobejišvili jaunībā dziedājis un dejojis vairākos Oni ansambļos slavenā gruzīnu dziedātāja un kordiriģenta Šalvi Džaparidzes vadībā. No 2003. līdz 2004. gadam uzstājies ansambļa “Svetitskhoveli Temple” sastāvā, bet 2001. gadā kļuvis par etno grupas “Čveneburebi” dalībnieku un mūzikas direktoru.

Solomons Gogašvili (Solomon Gogashvili) ‒ otrā balss, bass, spēlē tādus mūzikas instrumentus kā panduri, bass panduri un doli. Dzimis 1978. gada 20. novembrī Arbošiki ciemā mazapdzīvotā Kahetijas stepju apvidū. Beidzis skolu Arbošiki 1996. gadā un 2001. gadā ieguvis ģeogrāfijas bakalaura grādu, absolvējot Tbilisi Valsts Universitātes ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultāti. 2003. gadā ieguvis vēstures maģistra grādu šīs pašas universitātes Vēstures fakultātē. 2006. gadā ieguvis doktora grādu Gruzijas Valsts Zinātņu akadēmijas Demogrāfijas un socioloģijas pētījumu institūtā.

Bērnībā Solomons Gogašvili dzimtajā ciemā mācījies dziedāt no saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Kopš 1997. gada dzied folkloras ansamblī “Aragvelebi” Mamija Barakadzes vadībā. 2001. gadā kļuvis par etno grupas “Čveneburebi” dalībnieku un vadītāju.

Georgijs Sakhokija (George Sakhokia) – pirmā un otrā balss, bass, spēlē tādus mūzikas instrumentus kā panduri, čiboni, bass panduri, čonguri, doli, izpilda tautas dejas. Dzimis 1985. gada 26. martā Škhepi ciemā Samegrelo apgabalā. 2002. gadā beidzis vidusskolu, no 2005. līdz 2006. gadam studējis Grācas Tehniskajā universitātē Informātikas fakultātē. 2006. gadā studējis Tbilisi Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē. 2008. gadā ieguvis ekonomikas maģistra grādu Tbilisi Valsts Universitātes Starptautiskajā ekonomikas skolā.

No agras bērnības Georgijs Sakhokija dziedājis dažādos koros pazīstamā gruzīnu tautas mūzikas dziedātāja un diriģenta Otara Berdzenišvili vadībā. Studiju laikā universitātē viņš uzstājies TVU Vēstures fakultātes folkloras ansambļa sastāvā. Kopš 2007. gada viņš ir etno grupas “Čveneburebi” dalībnieks un finanšu menedžeris. Viņš lieliski pārvalda krimančuli dziedāšanas tehniku (tā saukto jodelēšanu).

Levans Mikeladze (Levan Mikeladze) – bass, multiinstrumentālists. Dzimis 1983. gada 7. jūlijā Kulaši ciemā Imeretijas apgabalā Gruzijas rietumos. 2000. gadā beidzis vidusskolu un mūzikas skolu Tbilisi. 2004. gadā absolvējis Valsts Universitāti, iegūstot ģeogrāfijas un ģeoloģijas bakalaura grādu, specializējies okeanoloģijā.

No bērnības dziedājis slavenajā bērnu folkloras ansamblī “Mdzlevari”. No 2002. līdz 2009. gadam strādājis par skaņu operatoru dažādās televīzijas kompānijās, kā arī spēlējis vairākās pazīstamās mūzikas grupās Gruzijā. Kopš 2009. gada viņš ir mūzikas studijas “AstroGeorgia” dalībnieks un vadītājs, kā arī uzstājas etno grupas “Čveneburebi” sastāvā un ir atbildīgs par grupas skaņas kvalitāti.

Lela Nakeuri (Lela Nakeuri) – soprāns un mecosoprāns, spēlē tādus mūzikas instrumentus kā panduri, bass panduri, čonguri un ermoņikas. Dzimusi 1995. gada 12. februārī Magharoskari ciemā Pšavijas kalnu apgabalā. 2013. gadā dzimtajā ciemā beigusi skolu. 2018. gadā absolvējusi Tbilisi Šato Rustaveli vārdā nosaukto Teātra institūtu, iegūstot bakalaura grādu un diriģentes kvalifikāciju gruzīnu folkloras koriem un baznīcas koriem.

Jau no bērnības Lela Nakeuri dzied un spēlē gruzīnu tautas mūzikas instrumentus. Kopš 2018. gada viņa ir etno grupas “Čveneburebi” dalībniece.

Vladimers Čaladze (Vladimer Chaladze) – pirmā un otrā balss, bass, tautas deju izpildītājs. Dzimis 1985. gada 28. jūnijā Lagvantas ciemā Rača-Lečhumi apgabalā. 2002. gadā beidzis skolu. 2005. gadā absolvējis Tbilisi Valsts tradicionālās un laikmetīgās mākslas koledžu, iegūstot kormeistara kvalifikāciju.

No agras bērnības dziedājis Oni folkloras ansamblī (Šalvi Džaparidzes vadībā). Kopš 2004. gada Vladimers Čaladze uzstājas etno grupas “Čveneburebi” sastāvā.

Gruzīnu balets “Lelo” un solists Givi Kbilašvili

Katra deja ir unikāla un stāsta par dažādiem notikumiem ‒ kāzām, kaujām, kalniešu un pilsētnieku dzīvi. Tajā rodama gan mīlestība, gan drošsirdība, gan sacensība un skaistums. Arī baleta grupas nosaukumam “Lelo” ir sava vēsture, un tā ir cieši saistīta ar tautas tradīcijām. Gruzīnu ciematā Šuhuti notiek regbijam līdzīgas spēles, ko sauc par “lelo”. Šajās spēlēs sacenšas Augššuhuti un Lejas Šuhuti vīri. Lelo spēles bumba ir šūta no ragulopu ādas un sver 16 kilogramus. Lelo ir arī sens gruzīnu kaujas sauciens ar nozīmi “sist ar spēku”. Saskaņā ar vienu no spēles izcelsmes versijām to spēlējuši, pieminot gruzīnu un turku karā bojā gājušos. Tieši Šuhuti ciematā 1885. gadā notika izšķirošā kauja, kurā uzvarēja gruzīnu karavīri.

Gruzīnu tautas dejas pārsteidz ar savu spilgtumu un savdabību, neticamo degsmi un greznajiem tērpiem, vēstures un mākslas sintēzi. Aizrautīgās dejas sniedz baudījumu kā skatītājiem, tā arī pašiem dejotājiem. Tieši caur deju vislabāk var izjust Gruzijas nacionālo kolorītu.

“Lelo” horeogrāfs un solists Givi Kbilašvili ir dzimis un audzis Tbilisi. Givi stāsta, ka viņa māte vēlējusies, lai viņš mācās deju skolā. Šī izvēle nebija nejauša, jo jau no trīs gadu vecuma viņu vienmēr lūguši kaut ko nodejot, un jau bērnībā viņš apjautis, ka kļūs par mākslinieku un noteikti uzstāsies uz skatuves. 12 gadu vecumā Givi Kbilašvili deju skolā sāka apgūt horeogrāfiju. 15 gados kļuva par Gruzijas laureātu un 16 gados iestājās Vahtanga Čabukiani vārdā nosauktā Tbilisi horeogrāfijas skolā. Ap to pašu laiku viņš sāka dejot Šuhišvili baleta skolā, kur cītīgi apguva dejas mākslu, kas ļāva viņam kļūt par slavenā ansambļa “Suhišvili” dalībnieku. Givi Kbilašvili piedalās daudzos vieskoncertos visā pasaulē, uzstājas kopā ar labākajiem gruzīnu dejas ansambļiem, tostarp ar ansambli “Metehi”, Gruzijas Karalisko valsts baletu un ansambli “Suhišvili”.

Pašlaik balets “Lelo” ir sasniedzi augstu radošo līmeni, kolektīvs strauji attīstās un ir pieprasīts pasaules mērogā. Nav brīnums, ka balets daudz koncertē ‒ visi baleta dalībnieki pilnībā nododas savai sirds lietai, atrodas pastāvīgā radošā procesā, nemitīgi strādā, lai profesionāli pilnveidotos. Givi Kbilašvili stingri un atbildīgi atlasa baleta māksliniekus, jo meistarība ir visa kolektīva panākumu garants. Festivāla koncertos kopīgā sadarbības projektā ar etno grupu “Čveneburebi” piedalīsies izcilie dejotāji Zurabs Pardžanadze un baleta solistes Maka Džaganišvili un Gvanca Melitauri.