Semas ceremonija neja un Siguldas jauktā kora “ATVARS” pavadībā
Unikāls senā Semas rituāla, dziedājuma maģijas un apburošu flautas skaņu apvienojums.
2005. gadā UNESCO pasludināja Mevlevī Semas ceremoniju par mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma šedevru. Šis rituāls ir kļuvis plaši pazīstams pasaulē. Ļoti daudz cilvēku decembrī ierodas uz ceremonijas dzimteni Konju Turcijā, lai vērotu Lielo Semas ceremoniju un saskartos ar savu iekšējo mistēriju.
Šogad pirmo reizi pasaulē V starptautiskā Austrumu mākslas un mūzikas “RUMI FEST” ietvaros Latvijas zemē notiks Semas ceremonija, saglabājot savu kanonisko apveidu. Tā tiks piedāvāta skatītājiem sev neierastā muzikālā noformējumā – tradicionālo mūziķu vietu ieņems Siguldas jauktā kora “ATVARS” dziedātāji. Ceremonijas laikā skanēs viens vienīgs mūzikas instruments ‒ niedres flauta, nejs, kas simbolizē mūs kā dievišķā nodoma tālāk nesējus, kas meklē un alkst pēc mīlestības un atgriešanās pašiem pie sevis. Neju spēlēs viens no pasaules labākajiem neja spēles meistariem Mohammads Rasuli.
Virpuļojošo dervīšu griešanās, niedru flautas skanējums, balsu maģija – tā ir iespēja nonākt iespaidu dzīlēs, aizvērt acis un iztēloties sevi kā centru varenam izplatījumam, kur griežas galaktikas.
Plašāk par ceremonijas būtību un izpildītājiem
Mevlevī Semas ceremonija. Sema, arī Sama ‒ sūfiju rituāls. Ietver dziedājumu, mūzikas instrumentu spēli, deju, dzejas un lūgšanu lasījumu, simboliska apģērba valkāšanu. Semas rituāls ir radies, pateicoties sūfiju Mevlevī ordeņa iedvesmotājam, dzejniekam un mistiķim Dželāleddīnam Muhammedam Rūmī. Rūmī darbi ir tulkoti daudzās valodās, un tos lasa cilvēki visā pasaulē neatkarīgi no to tautības un ticības, tāpēc ka šī dzeja ir himna dzīvei, mīlestībai, viedumam, cilvēcībai, cilvēka pārvērtībai par Cilvēku saskaņā ar mūsos ielikto visuma nodomu.
Saskaņā ar leģendu reiz Rūmī pilsētas tirgū dzirdējis ritmiskus zeltkaļu āmuru sitienus, amatniekiem izgatavojot zelta priekšmetus. Sitienu ritmā Rūmī saklausījis “La ilaha illallah” (“Nav cita dieva, tik Dievs”), no kā nonācis ekstāzē, izpletis abas rokas un sācis griezties. Tā radusies Semas ceremonija un mevlevījas dervīšu ordenis. Semas rituāla saknes ietiecas persiešu un turku kultūrā un asociējas ar Austrumu tradīcijām.
Sema ir visai sarežģīts rituāls. Tas sastāv no Pravieša slavinājuma, muzikālas improvizācijas un “virpuļojošas” dejas izpildījuma, kam seko otrā daļa no četrām muzikālām un dejas sadaļām, ko sauc par selam, to noslēdz instrumentālā mūzika un Korāna recitācija apvienojumā ar lūgšanu.
Dervīši uzsāk ceremoniju baltās iegarenās filca cepurēs, kam ir Vidusāzijas izcelsme, un melnos apmetņos, tie tiek nomesti dejas laikā, un dervīši paliek baltās drānās. Šī apģērba maiņa tiek skaidrota kā nāve un augšāmcelšanās. Kustības, iesākumā lēnas un majestātiskas, pakāpeniski līdz ar mūzikas ritmu paātrinās, bet nekad nekļūst nekontrolējamas. Katrā no muzikālajām daļām dervīši pa vienam pieiet pie šeiha un pēc svētības saņemšanas sāk griezties, katrs savā ritmā ap savu asi. Viņi neizdveš ne skaņas, rokas un galva paliek statiskas.
Dervīšam griežoties, viņa garie svārki izplešas kā balts lilijas zieds, taču īstenībā tie simbolizē līķautu Viņam, bet augstā filca cepure ‒ dervīša kapakmeni. Izpildot semu, dervīšs izaug cauri sava ego tuksnesim, veicot augšupceļu uz Dievišķo Mīlestību, un atgriežas no sava garīgā ceļojuma kā nobriedušāks un pilnīgāks cilvēks. Dejojot dervīšs griežas, kustoties no labās puses uz kreiso ap savas sirds asi, it kā ar mīlestību un maigumu apskautu visu pasauli. Pirms griešanās viņa rokas ir krustveidā saliktas uz krūtīm, izsakot viņa padevību Dievam, pēc tam rokas izplešas. Labā roka pavērsta ar plaukstu uz debesīm, gatava saņemt svētību, bet kreisā ‒ pavērsta uz zemi, atdodot tai saņemto svētību. Dervīšs kļūst par Dievišķās Žēlastības tālāk devēju.
Semas rituālu izpildīs Mevlevī dervīši no Rīgas.
Siguldas novada Kultūras centra jauktais koris “ATVARS”
Jauniešu koris “ATVARS” dibināts 1993. gadā kā Siguldas Valsts ģimnāzijas koris. Tajā laikā kora dalībnieki bija 45 ģimnāzisti un absolventi. Kopš 2014. gada 1. janvāra “ATVARS” ir mainījis savu statusu un tagad pastāv kā jauktais koris “ATVARS” Siguldas novada Kultūras centra paspārnē. Korī šobrīd dzied 40 jaunieši ne tikai no Siguldas novada, bet arī no Rīgas un citām tuvējām pilsētām.
Kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Baltiņš. Viņš nepaguris piemeklē jaunu, interesantu repertuāru, veido aranžējumus un instrumentācijas pavadījumam, ar entuziasmu motivē kora dalībniekus uz jauniem panākumiem.
Savas pastāvēšanas laikā koris piedalījies visos Vispārējos latviešu un skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bijis dziesmu svētku koru konkursu laureāts. “ATVARS” regulāŗi koncertē Siguldas novadā un visā valstī. Koris piedalījies un ieguvis godalgotas vietas starptautiskos konkursos Ungārijā, Igaunijā, Polijā, Čehijā un Lietuvā, kā arī vairākos konkursos Latvijā.
8. Pasaules koru olimpiādē, kas 2014. gadā notika Rīgā, “ATVARS” ieguva zelta un sudraba medaļas.
2017. gada maijā koris starptautiskajā koru konkursā “KAUNAS CANTAT” (Lietuva) izcīnīja 1. vietu un divus zelta diplomus.
2018. gada novembrī notiks kora “ATVARS” 25 gadu jubilejas svinības. Kora repertuārā ir latviešu kora dziesmas, tautasdziesmu apdares, cittautu komponistu kora dziesmas, kā arī vokāli instrumentālie darbi.
Mohammads Rasuli, viens no labākajiem neja spēles meistariem pasaulē, dzimis 1972. gadā Irānas ziemeļdaļā (Alburzas kalnu apgabalā). No 1991. gada sācis apgūt neja (persiešu klasiskās flautas) spēli pie Mehdi Ebrahimi. Viņš ir beidzis Teherānas Mākslas universitāti un Mūzikas akadēmiju, apguvis Radifa Davami vokālo repertuāru pie Mohammada Ali Kijaninedžada un Radifa Mirzas Abdulaha instrumentālo repertuāru pie Abdolnagi Afšarnija.
Pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas turpinājis pilnveidoties pie tādiem meistariem kā Mohammads Ali Kijaninedžads un Hasans Kasai. Pasniedzis neja spēli dažādās Teherānas un Gorganas mūzikas skolās.
2004. gadā mākslinieks pārcēlās uz Varšavā, kopš tā laika uzstājas ar solo koncertiem un kopā ar citiem slaveniem māksliniekiem, tostarp ar Alirezu Džavaheri, Bahmanu Radžabi, Bahramu Sarangu, Hušangu Farahani un Mariju Pomjanovsku. Viņš ir izveidojis irāņu un poļu ansambli, kura dalībnieki ir irāņu un poļu mūziķi, lai popularizētu irāņu mūziku Eiropā.
Mohammads Rasuli ir ierakstījis vairākus solo albumus ar klasisko irāņu mūziku nejam. Bijis izpildītājmākslinieks mūzikas filmās “SZUKAEM WAS” un “WINO TRUSKAWKOWE” . Bijis dažādu mūzikas grupu dalībnieks daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, tostarp “Cross Culture Festival”, “Ethno Port”, “Song of Our Root”, Tartu Senās mūzikas festivālā, Mistiskās mūzikas festivālā Latvijā, Ebreju mūzikas festivālā Varšavā, EtnoKraków/Rozstaje, TOPtrendy mūzikas festivālā,”PERŁA BAROKU” (“Barokas pērle”) un daudzos citos. Viņš regulāri sniedz koncertus un vada meistarklases Āzijas un Klusā okeāna muzejā (Varšava).
Mohammads Rasuli ir uzstājies koncertos Irānā, Polijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Austrijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā, Lielbritānijā un Japānā. Dažādu Polijas filharmonisko orķestru pavadījumā izpildījis kompozīciju ar nosaukumu “NEYNAVA”, ko speciāli nejam un stīgu orķestrim sacerējis Hoseins Alizadehs. Uzstājies kopā ar dažādu Polijas, Lietuvas un Latvijas pilsētu filharmoniju orķestriem.
Viņš regulāri organizē radošus seminārus persiešu dziesmu, it īpaši sūfiju mūzikas, izpildīšanai, māca neja spēles tehniku klasiskās irāņu mūzikas (Radifa Davami) sistēmā visā pasaulē.
