Klasiskā turku mūzika Meydan Musiki kolektīva izpildījumā un Mevlevī dervīšu ordeņa (Rīga) Semas ceremonija

Haruns Korkmazs (Harun Korkmaz) – balss

Haruns Korkmazs ‒ mūziķis, muzikologs, mūzikas literatūras, senu manuskriptu un nošu bibliotēkas dibinātājs ‒ dzimis 1990. gadā Erzurumā Turcijas ziemeļaustrumos, netālu no Armēnijas robežas, bet skolā gājis Stambulā. 2011. gadā Haruns Korkmazs absolvējis Stambulas Universitātes Vēstures fakultāti un 2014. gadā iestājies tās pašas fakultātes maģistratūrā Osmāņu valsts un civilizācijas vēstures nodaļā. Viņa maģistra darbs “Stambulas Universitātes bibliotēkas mūzikas manuskriptu katalogs” devis ierosmi doktora disertācijai par seniem dzejas darbu manuskriptiem, ko viņš pašlaik raksta.

Haruns Korkmazs strādā Stambulas Universitātes Turkoloģijas pētniecības institūtā, un viņam ir piekļuve visplašākajai seno nošu kolekcijai Turcijā. Kopš studenta gadiem Haruns Korkmazs interesējies par visu, kas saistīts ar muzikālā izpildījuma vēsturi, viņš apzina arhīvu materiālus un ir izveidojis plašu bibliotēku, kurā ir vērienīgs grāmatu klāsts par mūziku gan rokrakstā, gan drukātā veidā.

Haruns Korkmazs ir uzstājies simtiem mūzikas programmās un koncertos, kas popularizē turku mūziku, tādās valstīs kā Vācija, Šveice, Lielbritānija, Dānija, Ungārija, Latvija un pat Austrālija. Viņš piedalās mūzikas raidījumos radio un televīzijā, izstrādā zinātniskus rakstus un veido rakstu krājumus.

Ahmets Džavits Altinkajnaks (Ahmet Cavit Altinkaynak)

Ahmets Džavits Altinkajnaks dzimis 1995. gadā Ankarā. Viņš sācis apgūt neja (niedres flautas) spēli 2009. gadā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas. Ahmets Altinkajnaks trīs gadus mācījies pie mūziķa un neja meistara Ekrema Vurala (Ekrem Vural). Šajā laikā viņš apguvis turku akadēmiskās mūzikas repertuāru nejam, kā arī turku tautas mūzikas teoriju. Kopš 2011. gada kā viens no vadošajiem neja izpildītājiem viņš piedalās Mevlevī semas ceremonijā, kas katru gadu notiek par godu Kungsmūsu Dželāladdīnam Rūmī.

Ahmets Altinkajnaks studē Turcijas Valsts konservatorijā. Pēc sava pirmā skolotāja Ekrema Vurala aiziešanas mūžībā viņš turpināja pilnveidot savu meistarību pie cita meistara – Saliha Bilgina (Salih Bilgin). Mūziķis ir spēlējis neju daudzos radioraidījumos. 2015. gadā kļuvis par mūzikas ansambļa “BEZMARA” dalībnieku, ko vada Fikrets Karakaija (Fikret Karakaya). Ansambļa repertuārā ir Osmāņu impērijas laikmeta skaņdarbi. 2016. gada martā jaunais mūziķis piedalījās vieskoncertos ārvalstīs kopā ar ansambli “Birun” Kudsi Erginera (Kudsi Ergüner) vadībā.

Kopš 2018. gada Ahmets Altinkajnaks pasniedz neja spēli pilsētas jaunatnes un mākslas centrā Kadikojā, Stambulā.

Engins Baikals (Engin Baykal) ‒ kudumi un bendirs

Engins Baikals dzimis 1951. gadā Manisā, Anatolijas rietumdaļā, kas slavena ar savām senajām mūzikas tradīcijām. Ieguvis augstāko izglītību universitātē, viņš 1976. gadā iestājies Stambulas Valsts konservatorijā, kur divus gadus studējis mūzikas instrumentu nodaļā, apgūstot bendira un kudumu spēli. Vienlaikus ar studijām viņš uzstājies ar koncertiem. 1995. gadā iestājies doktorantūrā, ko sekmīgi pabeidzis, iegūstot filozofijas zinātņu doktora grādu. Papildus muzikālajai darbībai viņš turpinājis pilnveidot savu izpildītāja meistarību, apguvis perkusijas un ritmu Turcijas Valsts konservatorijā. Engins Baikals ir Mevlānas (Kungsmūsu) vārdā nosauktās Kultūras un izglītības asociācijas dibinātājs, zem kuras egīdas viņš uzstājas ar koncertiem Turcijā un daudzās citās valstīs.

Jusufs Ihsans Tokels (Yusuf Ihsan Tökel) – tanburs

Jusufs Ihsans Tokels ir daudzpusīga personība – mūziķis, blogeris, inženieris un IT speciālists. Viņš ir dzimis un audzis Samsunā, Melnās jūras krastā. 2016. gadā absolvējis Stambulas privāto universitāti Şehir, kur ieguvis inženiera izglītību. Jusufs Tokels ir multiinstrumentālists, viņš meistarīgi spēlē neju (niedres flautu), ūdu (strinkšķināmu stīgu instrumentu) un tanburu. Mūzikas instrumentus sācis apgūt 2005. gadā. Viņa pirmais instruments bija nejs. Neja iedvesmots, viņš 2008. gadā nolēma apgūt stīgu instrumentus un sāka mācīties spēlēt ūdu, bet 2011. gadā – tanburu. Jusufa Tokela talants tika atzinīgi novērtēts. Liels notikums mākslinieka dzīvē bija piedalīšanās mūzikas koncertos Junusa Emres vārdā nosauktajā institūtā un nelielos apmācību koncertos Polijā 2015. gadā, ka arī Kungsmūsu Dželāladdīnam Rūmī veltītajos koncertos Irānā 2016. gadā.

Šogad otro reizi Latvijā atbilstoši visiem kanoniem notiks Semas ceremonija

Mevlevī Semas ceremonija ir pazīstama visā pasaulē, 2005. gadā UNESCO ir atzinusi to par nemateriālās kultūras mantojuma šedevru. Plaša auditorija varēs vērot Mevlevī Semu kanoniskas mūzikas pavadījumā, kas radīta tieši šai ceremonijai un ir saglabājusies no 13. gadsimta, kad Konjā tika dibināts sūfiju Mevlevī ordenis, to izpildīs mūziķi no Turcijas.

Ceremonijas būtība, tās dalībnieki

Mevlevī Semas ceremonija. Ceremonija ietver dziedājumus, instrumentālo mūziku, griešanos, dzejas deklamāciju un lūgšanu, ceremonijas dalībniekiem obligāti jātērpjas īpašās drānās, kam ir simboliska nozīme. Semas ceremonija radusies, pateicoties sūfiju Mevlevī ordeņa iedvesmotājam, dzejniekam un mistiķim Dželāladdīnam Rūmī (Kungsmūsu). Saskaņā ar leģendu reiz Rūmī pilsētas tirgū ieklausījies zeltkaļu āmuru sitienu ritmiskajā zīmējumā. Un ritmā, kas veidojās, mācekļiem apstrādājot zeltu, viņš sadzirdējis “La ilaha illallah” (“Nav cita dieva, tik Dievs”). Ekstāzes pārņemts, viņš izpletis rokas un sācis griezties. Tā radusies Semas ceremonija. Dželāladdīna Rūmī laikā Semu veica mistiskas apjautas stāvoklī neatkarīgi no vietas un laika, brīdī, kad ticīgo pārņēma iedvesma un garīga ekstāze.

Mevlevījā tiek uzskatīts, ka Semu veido trīs brieduma pakāpes: dabiskā – kas piesaista cilvēkus caur deju, mūziku un dziedājumiem; garīgā – kas nobriedušu sūfiju dvēselēs rada dievišķo noslēpumu, un Dievišķā, ko sasniedz tie, kuri mīt dievišķā noslēpuma dzīlēs un ir ar to saistīti.

Sema ir visai sarežģīta ceremonija. To uzsāk ar dzejas deklamāciju ‒ Pravieša slavinājumu, tam seko muzikāla improvizācija un griešanās, nākamo posmu veido četras mūzikas un deju daļas, ko sauc par selam, tās noslēdz instrumentālā mūzika un Korāna recitācija apvienojumā ar lūgšanu. Mevlevī ceremonija simbolizē cilvēka augšāmcelšanās ceļu (miraj) uz Dievišķās Mīlestības mītni un visus šī ceļa posmus. Sema ir alegorija par tikšanos ar Iemīļoto ‒ Dievu.

Ceremonijai sākoties, semazēni nostājas rindā cits aiz cita, sakrustojot un noliekot rokas uz pleciem, uzliekot labās kājas īkšķi uz kreisās kājas īkšķa, tādējādi simboliski savaldot savu pasaulīgo dabu un paužot atteikšanos no zemes vēlmēm. Dervīši ir tērpti augstās tūbas cepurēs un melnos apmetņos. Apmetņi pirms dejas tiek nomesti, un dervīši paliek baltās drānās. Tērpa maiņa nozīmē garīgā ceļojuma sākumu šajā pasaulē.

Dervīšam griežoties, garie svārki izplešas kā balts lilijas zieds, taču patiesībā tas simbolizē dervīša ego līķautu, savukārt augstā tūbas cepure ‒ tā kapakmeni. Izpildot Semu, dervīšs dīgst un spraucas cauri sava ego tuksnesim, veicot augšupceļu uz Dievišķo Mīlestību, un atgriežas no sava garīgā ceļojuma kā nobriedušāks un pilnīgāks cilvēks. Dervīšs griežas no labās puses uz kreiso ap savas sirds asi, kā ar mīlestību un maigumu apskaudams visu pasauli. Pirms griešanās viņa rokas krustveidā ir saliktas uz krūtīm, izsakot padevību Dievam, pēc tam tās izplešas. Labā roka pavērsta ar plaukstu uz debesīm, gatava saņemt svētību, bet kreisā ‒ vērsta uz zemi, atdodot tai saņemto svētību. Semazēns kļūst par Dievišķās Svētlaimes tālāk devēju. Sema simbolizē pasauļu griešanos ap Patiesības Sauli ‒ tās ir atmiņas un ilgas pēc saplūšanas ar Radītāju, kas radību ceremonijas laikā dalībniekos iesveļ kaismi.

Semas ceremonijā piedalās Mevlevī ordeņa dervīši no Rīgas.

Biļetes var iegādāties:

• Biļešu Servisa interneta vietnē www.bilesuserviss.lv,
• Biļešu Servisa pārdošanas vietās visā Latvijā.

VEF Kultūras pils – 27.09.2019. plkst. 19:00