Daudzpusīgā mūziķe Liliana Langsepa spēlē klavihordu, ērģeles, senlaiku arfu, guzheng, kā arī dzied un māca gregoriāņu dziedājumus. Kopš 1994. gada aktīvi darbojusies, uzstājoties un veicot mūzikas ierakstus gan ar dažādām senās mūzikas grupām, gan individuāli daudzos festivālos un koncertos Eiropā, Āzijā, Argentīnā un ASV. Liliana Langsepa galvenokārt pievērsusies Eiropas viduslaiku un baroka mūzikai, bet viņas koncertu programmās ir pārstāvēta arī Austrumu tradicionālā kultūra, pārsvarā ķīniešu un persiešu klasiskā mūzika. Viņa ir mācījusies Hindustānas un Ķīnas klasisko mūziku pie tādiem izciliem mūziķiem kā Ustad Ali AkbarKhan un Fan Ran. Savās pēcdiploma studijās Šveicē slavenajā Schola Cantorum Basiliensis (1997–2000) Liliana pievērsās senlaiku arfas spēlei un senās mūzikas izpildījuma tehnikai.

Gadu gaitā viņa ir izstrādājusi savu īpašo gotiskās arfas spēles stilu, ko ir ietekmējuši dažādi Āzijas klasiskās mūzikas virzieni. Viņas mērķis bija izpētīt un atdzīvināt arfai līdzīgus instrumentus un to spēlēšanas tehniku ​​Āzijas mūzikas kultūrās, kā arī izmantot šos izpildīšanas paņēmienus Eiropas viduslaiku mūzikas interpretācijā un improvizācijā. Liliana Langsepa ir mūzikas pasniedzēja Tartu Universitātē un skolotāja H. Ellera mūzikas skolā. Strādājusi arī kā konsultante un kuratore Tartu Senās mūzikas festivālā kopš paša tā dibināšanas brīža 1996. gadā. Pēdējos gados Liliana Langsepa ir veltījusi daudz pūļu, lai radītu koncertu programmas 19. gadsimta arfai, kuru pēc viņas iniciatīvas ir restaurējis Rolands Suitss. Instrumenta diatoniskā uzbūve ierobežo repertuāra izvēli. Pateicoties faktam, ka arfa ir atrasta Sāremā salā Igaunijā, tā ir iesaukta par “Sāremā arfu” jeb “Sārearfu”.

Lilianas Langsepas solo programmā “Dejas vējā” iekļauti 17.–18.gadsimta vācu un angļu komponistu darbi, oriģinālkompozīcijas, kā arī improvizācijas par dažādām tēmām, piemēram, viduslaiku un īru mūzikas motīviem.